Datu nesējs reti nomirst bez brīdinājuma. Cietais disks parasti mēnešiem sūta signālus, kurus lietotāji noraksta uz „vecu datoru“, bet SSD var pazust vienā rītā, taču arī tam mēdz būt priekšvēstneši. Atšķirība starp cilvēku, kurš zaudē visu ģimenes fotoarhīvu, un cilvēku, kurš zaudē tikai vienu vakaru, ir spēja atpazīt šīs pazīmes un rīkoties pareizā secībā. Šeit ir septiņas pazīmes, rīcības plāns un tas, ko darīt, lai situācija neatkārtotos.

Septiņas pazīmes, ka disks tuvojas beigām

  • Klikšķi, skrāpēšana vai ritmiska pukšķēšana no korpusa. Tas attiecas tikai uz cietajiem diskiem un ir visnopietnākais signāls: galviņa mehāniski neatrod sliedi.
  • Faili atveras ilgi vai dators uz mirkli sasalst, kaut arī procesors un atmiņa ir brīvi. Disks atkārtoti mēģina nolasīt bojātus sektorus.
  • Bojāti faili: fotogrāfija atveras līdz pusei, dokuments paziņo, ka ir bojāts, arhīvs neatveras.
  • SMART brīdinājumi: dators ieslēdzoties paziņo par diska kļūdu vai uzraudzības programma rāda dzeltenus un sarkanus rādītājus.
  • Zilie ekrāni un pēkšņi pārstartējumi, īpaši darba laikā ar lieliem failiem.
  • Disks pazūd un parādās: ārējais disks atvienojas pats, vai BIOS to dažreiz neredz.
  • Ilgāks palaišanas laiks nedēļu no nedēļas bez jebkādām programmatūras izmaiņām.

Viena pazīme var būt nejaušība. Divas kopā ir iemesls rīkoties šodien.

Ko darīt tūlīt: kopēt, nevis labot

Lielākā kļūda ir mēģināt disku „salabot“: palaist pārbaudi ar labošanu, defragmentēt vai pārinstalēt sistēmu. Katrs no šiem soļiem liek mirstošam diskam strādāt stundām un var pabeigt to, ko tas pats jau sācis. Pareizā secība ir pretēja: vispirms nokopēt svarīgāko uz citu nesēju, sākot ar neaizvietojamo, tad visu pārējo, un tikai pēc tam diagnosticēt. Kopējiet uz ārējo SSD vai citu iekšējo disku, nevis uz to pašu diska nodalījumu. Ja kopēšana apstājas uz bojāta faila, izlaidiet to un turpiniet: pirmais mērķis ir apjoms, ne pilnība.

Kā pārbaudīt diska veselību pēc skaitļiem

Katrs disks glabā pašdiagnostikas datus, ko sauc par SMART. Bezmaksas programmas Windows un Mac tos parāda vienā logā, un četri rādītāji pasaka gandrīz visu: pārvietoto sektoru skaits, gaidošie sektori, nelabojamas kļūdas un SSD gadījumā atlikušais resurss procentos. Ja pārvietoto sektoru skaits aug nedēļu no nedēļas, disks ir pēdējā posmā neatkarīgi no tā, cik labi tas šķietami strādā. Ierakstiet rādītājus un salīdziniet pēc nedēļas: tendence ir svarīgāka par vienu skaitli.

HDD un SSD mirst dažādi

Cietais disks parasti nīkuļo: aug bojāto sektoru skaits, parādās trokšņi, kopēšana vēl ir iespējama, kaut arī lēna. SSD biežāk pāriet tikai lasāmā režīmā vai pazūd pēkšņi, kad kontrolieris atsakās strādāt; daļa datu tad ir atgūstama tikai laboratorijā. Tāpēc SSD gadījumā SMART atlikušā resursa rādītājs un jebkuri lasīšanas kļūdu paziņojumi ir jāuztver nopietnāk, nevis jāgaida nākamā pazīme.

Kad vērsties pie profesionāļiem

Ja disks klikšķina, katra ieslēgšana samazina izredzes. Šajā gadījumā nekādu programmu, nekādu atkārtotu mēģinājumu: izslēdziet un nododiet datu atjaunošanas laboratorijai, ja dati ir tā vērti. Ja disks vēl strādā, bet dati ir kritiski svarīgi uzņēmumam, tas pats padoms: kopējiet vienreiz un ļaujiet pārējo darīt speciālistiem. Datu atjaunošana pēc pašrocīgiem remonta mēģinājumiem ir dārgāka un ne vienmēr iespējama.

Ko pirkt vietā

Sistēmas diskam mūsdienās praktiski vienmēr ir jābūt SSD: tas ir ātrāks, klusāks un bez kustīgām daļām. Lieliem arhīviem, kam pieeja vajadzīga reti, joprojām ekonomiski izdevīgs ir cietais disks ar lielu ietilpību. Mājsaimniecībai ar vairākiem datoriem un tālruņiem visdrošākais ir NAS ar diviem diskiem spoguļrežīmā: viens var nomirt, dati paliek. DistriNode konsultanti palīdzēs izvēlēties, ja šaubāties par ietilpību vai savietojamību.

Lai tas neatkārtotos

Disks agri vai vēlu mirst vienmēr, jautājums ir tikai, cik tas sāpēs. Trīs kopijas divos dažādos nesējos, no kurām viena citā vietā, pārvērš diska nāvi no katastrofas par nepatīkamu, bet parastu vakaru. Uzstādiet automātisku kopēšanu vienreiz, pārbaudiet reizi ceturksnī, vai kopija atveras, un SMART rādītājus ieskatieties reizi mēnesī. Piecas minūtes mēnesī ir lētākā apdrošināšana, kāda datoru pasaulē pastāv.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai diska pārbaude ar labošanu var kaitēt? Mirstošam diskam jā: tā liek diskam stundām lasīt bojātās vietas un var pabeigt sabrukumu. Vispirms kopija, tad pārbaudes.

Cik ilgi kalpo SSD? Mājas lietošanā parasti ilgāk par datoru: ražotāji norāda ierakstu resursu terabaitos, kuru parasts lietotājs sasniedz pēc daudziem gadiem. Kontroliera kļūme tomēr var notikt jebkurā brīdī, tāpēc kopija ir nepieciešama arī SSD.

Vai saldētava vai sitieni palīdz atdzīvināt disku? Nē. Šie interneta padomi bojā plates un galviņas; ja dati ir vērtīgi, vienīgais ceļš ir laboratorija.

Vai ārējie diski mirst biežāk? Tie biežāk cieš no kritieniem un pēkšņas atvienošanas. Vienmēr atvienojiet droši un neturiet ārējo disku kā vienīgo kopiju.

Vai NAS ar RAID aizstāj rezerves kopiju? Nē. Spoguļots masīvs pasargā no viena diska nāves, bet ne no dzēšanas, vīrusa vai zibens. Kopija ārpus ierīces joprojām ir nepieciešama, un NAS ar versiju vēsturi ir labs pirmais solis, nevis vienīgais.